Tās dzīves, kas bija pirms šī vīrusa, vairs nav un nebūs. Nevienam.
Tā nav iebiedēšana, bet fakta konstatācija. Jo ātrāk to katrs sevī apzināsimies, jo ātrāk atbrīvosimies no ilūzijām un viltus. Jo ātrāk izpratīsim, ko sevī mainīt, lai dzīvotu tālāk ar atvērtāku un mīlošāku sirdi, lielāku brīvības un vienlaikus arī atbildības sajūtu pret sevi, citiem, planētu Zeme un visu dzīvo, kurā dzīvojam.
Šajā pārdomu blogā gribu padalīties ar trīs jautājumu blokiem, caur kuriem šīs nedēļas esmu dzīvojusi, lūkojusies un saskatījusi likumsakarības.
Pirmais – kāda saikne starp 2011.11.11. un 2020.22.02.? Vai notikusi Ūdensvīra laikmeta sazemēšanās – materializācija?
Otrais – kā šīs pārmaiņas izskatās vizuāli, ja ikviens censtos enerģiju pasaulē ieskatīties caur aizvērto debesu plīvuru? Jeb ko īsti nozīmē – pacelties smalkākās enerģiju vibrācijās un piedzīvot dzīvi ne tikai trīs, bet visās piecās (un kādam arī vairāk) dimensijās?
Un trešais, bet svarīgākais – kā dzīvot tālāk? Kā palīdzēt savam fiziskajam veidolam pieņemt notiekošo un mainīties līdzi laikam?
Pirms lasīt tālāk, aicinu atvērt savu prātu, atbrīvojot to no kritikas un noliegšanas. Visa šī informācija, kuru esmu pierakstījusi, pie manis nākusi naktīs starp trijiem un pieciem no rīta: vizuāli, tekstos vai likumsakarībās.
Tālāk visu pēc kārtas…
Kas kopīgs 2011.11.11. un 2020.22.02.?
Numeroloģiski skatoties uz šiem gadu skaitļiem, 2011. gadā aizsākām kaut ko būtiski jaunu un nozīmīgu. Tas tika uzskatīts par aizsākumu Ūdensvīra laikmetam, kura raksturojošās pazīmes ir dzīve beznosacījuma mīlestībā, dzīve bez slimībām un karmas, dzīve harmonijā un līdzsvarā ar uzsvaru uz būtisku lomu katras sievietes dzīvē, jo Ūdensvīra laikmetam raksturīgs viss mātišķais, ģimeniskais, viss kopienas labā.
Ja saskaitām visus ciparus kopā (2+0+1+1+1+1+1+1), sanāk 8. Bezgalības skaitlis. Mūžības skaitlis. Varam iztēloties arī kā daļu no cilvēka DNS.
Saskaitot šī gada lielo pagrieziena datuma ciparus (2+0+2+0+2+2+0+2), iegūstam rezultātu 10 jeb 1. Absolūti jauns sākums. Savienošanās ar materiālo. Sazemēšanās. Un nedrīkstam aizmirst vēl kādu februārī ļoti nozīmīgu dienu – dienu, kurā visi skaitļi no abām pusēm veidoja vienādu bildi (spoguļojās viens iepretim otram) – 2020.02.02. Šī datuma enerģētika summāri veidoja astoņi, atgādinot Ūdensvīra laikmeta lielo pagrieziena datumu, bet vienlaikus arī spēcīgi izstarojot un aktivizējot datuma spoguļa enerģiju. Tā bija diena, kad apzināti vai nē, bet katram Visums uzdeva jautājumu: kāda ir Tava izvēle? Kā dzīvosi tālāk? Ko ņemsi līdzi no iepriekšējās dzīves pieredzes, pārkāpjot jauno slieksni jaunajā laikmetā? Vai kaut ko ņemsi? Un vai vispār nāksi? Turpināsi?
Cilvēku apziņa dažādos laika periodos ir bijusi dažāda: attīstītāka, mazāk attīstīta, atvērtāka un uztvērīgāka saziņai ar smalkajām pasaulēm, un ne tik atvērta un ne tik uztvērīga. Likumsakarības ar cilvēku apziņas attīstības pakāpēm var skatīt un analizēt paralēli pasaules vēstures lielajiem pagrieziena punktiem un notikumiem. Bet ne par to šoreiz mans stāsts.
Saskatu, kā šogad, kad kopējā gada enerģija ir par izvēlēm starp jā un nē, starp labo un ļauno, starp šodienu, vakardienu un rītdienu, visa pasaules enerģija ir sabiezējusi. Ūdensvīra laikmeta enerģija kļūst smalkāka un elastīgāka. Tā it kā paver visas pasaules durvis no dzīves trīs dimensijās uz dzīvi piecās (un augstāk). Tas nozīmē, ka cilvēkam nenomirstot, iespējams sākt dzīvot tīrāku, šķīstāku un no karmiskām situācijām un slimībām brīvu dzīvi. Daudzi (tostarp arī es) sen jau runā, ka pasaulē palielināsies to cilvēku skaits, kuru Dvēseles atmodīsies. Kuri it kā turpinās dzīvot tāpat kā līdz šim, bet brīvi no ciešanām un sāpēm, brīvi no vāveres riteņu cienīgiem atkārtojumiem savās dzīvēs (dažādās jomās). Jo, ja vienreiz nesaprotam, kāpjam uz tiem pašiem grābekļiem vēlreiz. Šis laiks maina un dziļi transformē. Tas tiešām notiek, Covid-19 ir kā katalizators, kurš aicina cilvēku apziņai paplašināties, mainīties un transformēties.
Rezumējot:
1.Ūdensvīra laikmeta enerģijas sazemējas un iemiesojas reāli ikvienā no mums, aicinot pārvērtēt: kā dzīvosim tālāk?
2.Kādēļ ar Covid-19 visvairāk saslimt gados veci cilvēki? Ar iepriekšējām un hroniskām saslimšanām? Vai šo cilvēku Dvēseles var izvēlēties? Vai tās iepriekš uzņēmušās šādu uzdevumu, lai caur nāvi un aiziešanu liktu aizdomāties palicējiem?
3.Vai spēsim dzīvot gudrāk, ievērojot Visuma Radītāja likumus?
Manis rakstītas atbildes būtu spekulācija un bez prātam pierādāma pamata. Bet aicinu ielaist sirdī atvērtību un ļaut šiem (vai līdzīgiem) jautājumiem vibrēt savās sirdīs tik ilgi, kamēr rezonē atbildes un patiesība tādā līmenī, cik katrs pašlaik esam tai gatavi.
Kā šīs pārmaiņas izskatās vizuāli?
Un te es nerunāšu par Covid-19 šūnu mikroskopos attēlotajām bildēm. Bet par tām pārmaiņām, kuras piedzīvojam materiālajā pasaulē, dodoties dabā vai dziļāk ieklausoties savā ķermenī un augstākajā Es. Brīdī, kad cilvēkam viss ir aizliegts, mēs meklējam relaksāciju (glābiņu?) pie dabas, staigājot gar jūru, pa mežiem, takām un taciņām. Dziļi dabā, kur varam atjaunot savu saikni ar augstāko Es, piepildīt enerģijas rezerves ar dabas nomierinošo un dziedinošu spēku.
Esat pamanījuši, cik daba pašlaik kontrastaina? Skatoties debesīs, viens debess jums tīri, saulaini zils, otrs – dramatiski tumšs un negaisa pilns. Te spīd saule, te līst lietus. Te krusa vai sniegs. Tad atkal lieli vēji un brāzmas. Dabas stihijas palīdz līdzsvarot un transformēt visas lielās pārmaiņas, kurām ejam cauri.
Meditāciju laikā aizvien biežāk un intensīvāk (klātesošāk) ir enerģijas no vissmalkākajām krāsu vibrācijām – sudraba (kas simbolizē pārmaiņas), zelta (viedās zināšanas, kuras nēsājam sevī no dzīves uz dzīvi un kuras pašlaik kļūst pieejamākas), dimanta (kā zibens no skaidrām debesīm, kas caur vieglām tirpām un skudriņām fiziskajā ķermenī apstiprina skolotāju no smalkajām pasaulēm klātbūtni, enerģiju dziedināšanos vissmalkākajā līmenī un svētības no debesīm saņemšanu).
Arī pārējās cilvēkam iepriekš pazīstamās čakru krāsas (sarkanā, oranžā, dzeltenā, zaļā, zilā, violetā un tīri baltā) kļūst it kā spilgtākas, tīrākas, kosmiskāk sirreālākas. Bieži veidojot pilnu krāsu spektru – pilnu varavīksni. Kā pilnības simbolu. Kā apstiprinājumu gatavībai doties tālāk.
Starp debesu simboliem, kas pēdējos mēnešos pavada ikvienu manis vadīto meditāciju, ir bezgalības zīme, kuru vienlaikus var skatīt arī kā DNS šūnu nemitīgu cirkulāciju, attīstību un spirālveida kustību uz augšu. Vai tā ir tikai sakritība, ka tās enerģija sakrīt arī ar 2011.11.11. un 2020.02.02.? Skolotāji smalkajās pasaulēs tiešām ir tuvāki un klātesošāki kā vēl jebkad agrāk. Viņi rada situācijas un apstākļus, lai skolotāji šeit uz zemes satiktu savus skolēnus un beigu beigās viens otram būtu kā skolotāji un skolēni vienlaikus. Viņi stiprina saiknes un arvien atrod tos veidus, kā aizsniegt cilvēka apziņu un mums katram saklausīt zīmes, atbildes un saņemt stiprinājumu, ar nosacījumu, ka esam tam gatavi.
Otra raksturīgā iezīme, kas vērojama pēdējo mēnešu pārmaiņu meditācijās, skolotāji no smalkajām pasaulēm, debesu būtnes, augstie priesteri, magi un svētie, viņi regulāri pasniedz dāvanas. Tā ir tūlītēja atbilde pret to ieguldīto darbu enerģiju transformācijas procesā, ko no sevis ar brīvu izvēli ieliekam. Meditācijas notiek sakrālu, ģeometrisku figūru aizgādnībā, ļaujot katram meditētājam pietuvoties iespējami tuvāk tiem vēstījumiem un informācijai, kas nepieciešami tieši šobrīd, šeit un tagad.
Ja uz brīdi aizveram acis un iztēlojamies, kā izskatās mūsu Zeme no kosmosa skatiena, tad varam ar iekšējo redzi saskatīt divus tornado vēja enerģijai līdzīgus viļņus: viens saules krāsā, otrs – negaisa krāsā. Ar katru ieelpu un izelpu tie riņķo pa savu asi, savienojoties savā starpā. Ar katru ieelpu un izelpu tie papildina un transformē viens otru.
Ar katru ieelpu un izelpu tie uzņem enerģiju no cilvēkiem šeit virs zemes – no esošā apziņas līmeņa, no esošā domu un prāta tīrības līmeņa, no sirds šķīstuma un mīlestības stipruma. Ja iztēlojamies, ka abiem spēkiem ir savs intelekts un apziņa, un vienlaikus mēs visi pasaulē savā starpā esam vienoti, tad cik ārkārtīgi atbildīgi esam katrs mēs pats par to, ko savā pasaulē vairojam?
Rezumējot,
1.Cik tīras ir tavas domas un rīcība ik dienu? Vai ikdienā vairāk vairo labo vai slikto? Vai kaut mazākais tavas dienas darbs ir palīdzējis vairot pasaulē gaismu?
2.Vai esi gatavs uzņemties atbildību par savu dzīvi? Savām domām? Saviem pateiktajiem vārdiem? Uzņemtajām saistībām? Tīši vai netīši apzināto?
3.Vai esi pamanījis, cik liela intensitāte ir šim laikam, kopš vīruss izraisījis vispasaules pandēmiju? Vai esi pamanījis, ar cik lielu intensitāti rodas jaunais? Kā arī pašam jāmācās un jāatveras jaunajam, lai paspētu visam līdzi? Cik apziņa patiesībā ir atvērta? Aiz bailēm, bet atvērta, raugoties rītdienā? Vai esam gatavi nolikt malā savas bailes uz visiem laikiem? Kas sevī jāmaina, lai to izdarītu?
Un visbeidzot – kā dzīvot tālāk?
Mēs ikviens tiekam aicināti paplašināt savu apziņu un praktizēt savās dzīvēs beznosacījuma mīlestību lielākās devās. Mums ir iespēja pilnībā transformēt savu dzīvi, ļaujot no tās pilnībā izzust ciešanām, sāpēm, bailēm un nebrīvei.
Pašlaik saskatu astoņas vērtības/praktiskas darbības, kuras esam aicināti praktizēt un aktivizēt savās dzīvēs.
1.Atstrādāt savas emocijas.
Tas nozīmē, iemācīties tikt galā ar savām emocijām (it īpaši svarīgi tas ir sievietēm). Valdīt pār tām, lai emocijas varam izmantot kā skaistas pērļu rotas, ar kurām izskaistināt vīriešu dzīves. Netiekot ar savām emocijām galā, tās mēdz uzvirmot kā pēkšņa vulkāna lava, aiz sevis iznīcinot visu dzīvo (tostarp, mīlestību).
2.Praktizēt pateicību.
Pateicība ir kā atslēga, kuru izmantot, lai pārtrauktu sāpes, ciešanas, karmiskos apļus, neveiksmes un galu beigās arī bezcerības sajūtu. Pateicība ir kā gaisma, kas palīdz atvērties enerģijai sirds centrā un visu dzīvi pacelt enerģētiski smalkākos līmeņos.
Pateicība stāv pāri egoismam, dusmām, bailēm un ciešanām. Pateicība ir rāma un mierīga. Pateicība ir nesteidzīga. Pateicība piepilda. Pateicība dāvina. Pateicība atver.
3.Apzināti gādāt par sava fiziskā ķermeņa labsajūtu.
Tas nozīmē – vispirms mīlēt sevi, kā savu tuvāko, un tad tuvāko – tāpat kā sevi. Būt miera ostai sev un citiem. Dzīvot bez meliem, viltus un ilūzijām. Bet visvisbūtiskākais – savienot savā dzīvē divas pasaules – fizisko un materiālo, tik tālu, lai iekšējo konfliktu starp abām šīm pasaulēm izzustu pilnībā. Viss ir viens. Mīlestība tevī un tavā dzīvē, un tajā, cik lielā mērā to saņem no apkārtējiem (bez nosacījumiem).
4.Pieņemt dzīves mācībstundas un ļaut sev pārdzimt, nenomirstot.
Lai izdziedinātos ikvienā līmenī (fiziskajā, mentālajā, emocionālajā u.c.), jāizprot dzīves sāpīgās situācijas mācībstundas lielais virsuzdevums, bet galvenais – kas ir tas, ko mainīt sevī, lai notiktu savienošanās, saplūsme un izdziedināšanās uz visiem laikiem?
5.Turēt tīras savas domas un šķīstu (kristāltīru) sirdi.
Tas nozīmē – ar ikvienu sava ķermeņa šūnu apzināti pasaulē vairot labo.
6.Uzņemties pilnīgu atbildību par savu dzīvi
Neatkarīgi no tā, vai esi sieviete vai vīrietis, par savas dzīves lielajiem virsuzdevumiem, mācībstundām un to, ko atstāsim, šo zemi atstājot, nesam atbildību tikai un vienīgi mēs paši. Karmu neviens nevar atņemt. Sastrādātais, jāatstrādā. Pasaulei sākot pulsēt smalkākās vibrācijās, palielinās cilvēka iespējas karmiskās situācijas atstrādāt un izprast iespējami ātrāk. Bet tālākais atkarīgs atkal no paša. Vai iesim ierasto ceļu? Vai jau pirms laika izpratīsim (ar sirdi sajutīsim) pateiktā/izdarītā/nodomātā ietekmi? Vai spēsim uzņemties pilnīgu atbildību par savu dzīvi it visos līmeņos (gan par pateikto, rakstīto, nodomāto, bet skaļi nepateikto u.tml.)?
7.Dāvināt bez nosacījumiem.
Tas nozīmē – dot, neko negaidot pretī. Atbalstīt, neko negaidot pretī. Daloties, neko negaidot pretī. Praktizēt mīlestību bez nosacījumiem. Pašam būt mīlestībai bez nosacījumiem. Kur ir patiesība un sirds klātbūtne, enerģijas apmaiņa notiek pa visneiedomājamākajiem ceļiem.
8.Atvērties savas dzīves iekšējiem talantiem un praktizēt tos.
Tā nu tas tiešām ir. Cilvēku apziņa mostas. Dvēseles mostas. Sirdis mostas. Cilvēki viens otru satiek: Dvēseļu radinieki, skolotāji un skolnieki, domu biedri vai vienkārši ceļa biedri. Aizvien vairāk cilvēku stiprinās sevi garīgās praksēs. Kādam tā būs joga, kādam cigun, kādam Reiki, kādam vēl kāda prakse. Kāds ar saviem radošajiem talantiem vairos prieku pasaulē. Kāds gleznos, kāds muzicēs, kāds komponēs, kāds rakstīs… Mums katram ir savs. Bet katrs tiekam aicināti iet savu Dvēseles ceļu. Vēl intensīvāk kā jebkad agrāk.
Tos, kas jūt un vēlas izmēģināt, vai Reiki varētu būt viņa ceļš, aicinu izmēģināt. Šī astoņu vērtību/praktisku darbību programma ir tā, ko ik nedēļu piedāvāju praktizēt online vidē. Solīti pa solītim, kārtiņu pa kārtiņai ļaujam savām Dvēselēm meditāciju laikā atvērties Reiki enerģijai, transformēties un dziedināties Reiki enerģijas klātbūtnē, atvērties savai patiesajai dzīvei un saviem patiesajiem dzīves uzdevumiem. Stiprināmies un kopā uzņemam Reiki enerģiju, lai atgriežoties atkal ikdienas ritmā un fiziskās dzīves pārbaudījumos, rastu sevī spēku, drosmi un enerģiju mainīties. Darīt labāk. Darīt citādāk. Praktizēt pateicību, mīlestību un gaismu. Dzīvot brīvībā. Dzīvot mīlestībā. Būt mīlestībai.
Plašāk par iknedēļas meditācijām šeit>>
Kintija Bulava, www.atmodinisirdi.lv