Ir augusts. Ražas novākšanas laiks. Kāds bijis gads, tāda raža. Mežos ienākas brūklenes. Zied virši. Latvijas laukos siens savīts rituļos un skaisti izdaiļo ainavu. Pīlādži pilni sarkanām ogām. Sabiedrībā uzvirmo pa kādam radītam politiskam jampadracim. Arī skatoties uz cilvēku dzīvēm individuāli – mikro līmenī – redzams: tā, kā bija, vairs nebūs.

Patiesība izgaismo turpmāko ceļu. Sirds gaisma dod impulsu un enerģiju uzsākt jauno. To, ko pati daba – Debesis – dod rokās. Atliek tik ņemt, pateicībā noliekt galvu un darīt. Bez viltus un intrigām. Bez pārmetumiem, ka par maz. Bez žēlošanās, ka citiem ātrāk, vairāk, labāk… Dabā ir ražas ievākšanas laiks. Tāpat arī katra dzīvēs. Vērts atvilkt elpu, saskatīt mazo lietu lielo dabu, atvērties pārmaiņām un mesties ar visu sirdi un dvēseli jaunajā.

Jā, iespējams, tas nebūs viegli. Iespējams, pa ceļam vēl kādi šķēršļi un barjeras. Bet atvērtiem esot, pozitīvā un gaišā noskaņā, viss liekais atkritīs pats no sevis. Jo vairāk šķietamo grūtību, jo lielāka uzmanība jāpievērš savam iekšējam magnētam: kas ir tas manī, kādēļ piesaistu šādu vai citādu dzīves izaicinājumu? Kādēļ cilvēki mēdz pret mani izturēties nelaipni? Asi? Atturīgi? Ko mainīt sevī, lai ierasto ikdienas asi pavērstu pretējā virzienā?

Mīlestība pret savu dzīvi, pret savu dzīvību un pasauli, kurā dzīvojam, dziedinās un palīdzēs iet transformāciju ceļu. Tagad atliek ievākt augļus. Saskatīt, kas ir tas, ko šis augusts vēlas tev dāvināt? Ja nepatīk dāvanas, maini savas dzīves trajektoriju. Lido ar lielāku vērienu: augstāk, plašāk un pilnīgāk.

Ir sajūta, ka tieši tev dāvanu nav? Skaties vērīgāk.

Tā, kā slīd mākoņi pa debesu jumu augustā, nekad citkārt gadā tas nenotiek. Tā, kā koki šalc vējā augustā, arī citkārt gadā nav iespējams.

Tā ir brīvība. Viedums. Dabas varenums. Visuma ražīgums. Patiesība. Prieks. Vieglums. Savdabīga dabas mūzika.

Tāpat tā ir arī nostāšanās aci pret aci ar savu ego. Vai tas, ko es gribu, ir tas, kas lielākajam pasaules vairumam nāks par labu? Vai mani mērķi ir tikai materiāli? Cik no tā, ko vēlos, ir garīgajās vērtībās balstīta? Nesavtīgā mīlestībā? Pieņemšanā? Paļāvībā uz Visuma Radītāju?

Ikreiz, kad ego izvirzīsies priekšplānā, dabas varenība to stādinās.

Ikreiz, kad iekritīsi sevis žēlošanā, kāds ies garām un tevi sapurinās turpināt iesākto.

Ikreiz, kad priekšlaikus svinēsi, tu dziļi dziļumā kritīsi.

Ikreiz, kad riskēsi ar dzīvību, Radītājs atgādinās, ka patiesībā tā ir dāvana dzīvot, nevis tavs sasniegums vai nopelns.

Augusts ir pilnbriedā. Daba dāvā ražu. Ir žēlīga. Varena. Pilna brīnumu. Esi vienots ar dabu. Esi vienots ar sevi. Vienots ar savu Dvēseli. Vienots ar Dievu. Vienots ar sabiedrību. Viss ir viens. Pieņem dāvanas. Arī tās, kuras nepatīk. Dabā valda likums – ko sēsi, to pļausi. Kļūsti labāks sējējs, jo katra pļauja atspoguļo sējēju.

Pašlaik viss ir tik tuvu pie tevis! Daba atmirdz tevī. Tā priekā dzirksteļo, virmo un vibrē. Gaida, kad atvērsies un katru dienu piepildīsi ar vairāk prieka sev un tuvajiem.

Kā būtu ar vismaz vienu prieka darbu jau šodien?

Kintija Bulava, www.atmodinisirdi.lv