Šodien Bolderājas pludmalē saskrējos ar čūsku. Kad to pamanīju, tā locījās manā priekšā mazāk kā metra attālumā. Vienā pusē jūra, otrā – smiltis, bet pa vidu es.. un čūska. Tikko biju izgājusi no meža, tur čūsku nemanīju, bet tur, kur vismazāk to gaidīju, čūska pati teju nāk man pretī.

Aizdomājos, cik interesanti ir ar tām bailēm. No kā visvairāk baidies, tas vienmēr notiek. Tieši visnegaidītākajos brīžos. Kamēr vien baiļu enerģija ritēs, tikmēr dvēsele kā tāds putniņš tiek iespundēts būrītī. Cilvēks to kādos īpašos brīžos palaiž vaļā, izvēdināt spārnus, bet pēc tam pats iespundē atpakaļ. Ne jau aiz ļauna prāta... Tādēļ, ka citādāk nav iemācījies.

Jau gadsimtiem ilgi dzīvojam pasaulē, kurā tiek kultivētas bailes. Ja neticēsi Dievam, nāks pastarā diena un visi neticīgie neizdzīvos.. Ja būsi atšķirīgs, tevi izsmies un izstums.. Ja atklāsi savu patieso es un dzīvosi saskaņā ar savu radošo pašrealizācijas plānu, tevi sadedzinās sārtā, apmētās ar akmeņiem, izsūtīs, sakropļos, visu atņems... Ja neklausīsi, būs mājas arests. Ja neiesi gulēt, izsauks policistu, dakteri vai kaimiņmājas onkuli, kuram tevi atdos pāraudzināšanai. Ja nemācīsies, būs sliktas atzīmes, netiksi augstskolā un nevarēsi strādāt labi atmaksātu darbu. Kas tikai vēsturē nav piedzīvots, ko tikai nav nācies dzirdēt un izdzīvot! It kā laimei būtu kādi nosacījumi! It kā mīlestībai būtu kādi nosacījumi.

Protams, iebiedētas dvēseles rāmi sēž savos krātiņos, sapņo par laimīgo rītdienu, kur labākajā gadījumā uz pāris stundām (atvaļinājumu laikā) iedod savām bailēm brīvdienas un atvēzē spārnus pašrealizācijas lidojumam, un tomēr pēc kāda laika atkal pašas labprātīgi atgriežas iedomu drošības pavēnī – krātiņā, kurā viss jau zināms un savā ziņā pat arī drošs...

Bet šis ir īpašs pārmaiņu laiks. Mēs katrs varam dzīvot, kā vēlamies. Visums mums visiem sniedz vienādas iespējas. Tikai tie iebiedētie, viņi jau nemaz neuzdrošinās paskatīties uz augšu un to visu ieraudzīt, kur nu vēl pieņemt un izmantot! Baiļu, manipulāciju un vainas apziņu žņaugs ir tik ciešs, ka lai no tā visa atsvabinātos, jābūt modriem un atvērtiem. Visupirms godīgiem pašiem pret sevi. Tā ir drosme un uzdrošināšanās – pirmajā vietā likt savas vēlmes, sapņus un intereses. Es to saucu arī par būtisku sevis mīlēšanas formu – iemācīties vispirms mīlēt sevi, savu dvēseli piepildīt pilnu ar dzīves krāsām, garšām, emocijām – tik pilnu, lai tajā visā var dalīties un iedrošināt lidojumam arī citus apkārtējos.

2016. gads ir transformāciju gads. Daudzas dzīves situācijas noslēgsies, sakārtosies, atrisināsies, pagriezīsies citā gultnē. Pēc numeroloģijas šis ir devītnieka gads (2 + 0 + 1 + 6). Tam ir pilnbrieda enerģija. Atrisinājuma enerģija. Ražas ievākšanas enerģija. Augusta enerģija. Situācijas, kas gruzdējušas un sprēgājušas visus iepriekšējos gados, tās visas pašlaik sāk ieņemt nobeiguma formu. Pārejas formu. Esam iegājuši finiša taisnē. Interesanti, ka gada enerģija skar visus ikviena dzīvē svarīgos sektorus: attiecības, veselību, pašrealizāciju, finanses, sapņu piepildījumu.

Līdz vasaras saulgriežiem visas aktuālās jomas pakāpeniski līda saulītē. Lai visi tie, kas uzsākuši drosmīgo sevī ielūkošanās ceļu, solīti pa solītim atklātu, kas ir kas.

Nepatīk tas, ko redzi, mēģini atklāt magnētisma likumsakarību savā dzīvē: kas ir tā īpašība/dzīves modelis/ automātiskais ieradums tevī, kas kā magnēts atkal un atkal pievelk situācijas, kas nav pieņemamas, kas sāpina un kavē sevis pašrealizācijas ceļā? Ceļā uz laimīgu, mierpilnu un priecīgu ikdienu?

Visu jūliju un jūtu, ka šī enerģija virmos gaisā līdz pat augusta otrajai pusei, dzīves ciklā ieplūst atvaļinājuma gaiss. Svētki seko svētkiem, piedzīvojumi piedzīvojumiem, festivāli festivāliem... Domāju piekritīsi, ir sajūta, ka gribas vēl tik daudz ko paspēt izdarīt un piedzīvot. Dabas pilnbrieds dāvā mums iespēju uzlādēt enerģijas baterijas, sasmelties saules gaismu, atveldzēties tīkami siltajos jūras/ezeru vai upju ūdeņos, izskriet vēl pāris pārgājienus, ģimenes un draugu saietus, kas nu kuram.. Tas viss, lai dzīvības enerģija sasniegtu maksimumu un to varētu izmantot pagrieziena veikšanai. Svarīgu lēmumu pieņemšanai. Nē pateikšanai citiem. Jā pateikšanai sev. Baiļu kažoka novilkšanai.

Tās dzīves jomas, kurās valda piedeguma smaka, tās jau nekur nav pazudušas arī šajā vasaras atvaļinājuma laikā. Tās ik pa laikam uzdod toni un atgādina par sevi. Pazīmes, pēc kurām es atpazīstu jomas, kurās pašas dzīvē nepieciešamas pārmaiņas, ir smeldze un nostaļģija – kad gribas izplest dvēselei spārnus, bet pašas uzbūvētais būris nedod pietiekami daudz vietu atvēzienam.

Mēs katrs esam tiesīgi dzīvot tieši tādu dzīvi, kādu esam iztēlojušies un izsapņojuši. Visi ierobežojumi, tie ir citu pārliecību uzbūvēti, baiļu un stereotipu iesēti.

Ko darīju ar to čūsku, kuru satiku šodien ceļā? Vēroju. Ievēroju, ka tā, iespējams, pat bija vēl vairāk sabijusies no manis, nekā es no viņas. Slapjo jūras smilšu zonā tā līkum ločum līkumoja uz priekšu, izlikdamās draudīga, ar vienu aci skatoties uz mani, bet tomēr strauji virzoties uz priekšu. Kad tā sasniedza sausās smiltis, kas ir drupenākas un paugurainākas, tā sajutās jau drošāk. Pirmkārt, tā varēja pielāgoties smilšu bedrītēm, šādi saplūstot vairāk ar dabu un kļūstot mazāk redzama, otrkārt, tā attālinājās no manis, ieņemot drošu attālumu un dodoties tālāk savās gaitās.

Mēs abas ar čūsku esam dabas sastāvdaļa. Vienlīdz svarīgas un Visumam nozīmīgas. Ieskatoties vienai patiesībā diezgan mazai čūskai acīs, ieskatījos acīs visām savām bailēm kopumā. Vienīgais veids, kā ar tām cīnīties, ir nepretoties tām. Skatīties acīs. Izpētīt visu savu baiļu iemeslus. Turpināt taisni iet pa savu dzīves ceļu. Meklēt likumsakarības. Atrast sakni un mainīt automātisko ieradumu baidīties, un tādēļ kļūt kādam neērtam, neparedzamam, grūti kontrolējamam. Toties atļaut sev dzīvot pašai savu dzīvi. Izdabāšanas, paredzamības, iztapības un kontrolējamības formas – tās ir vecās pasaules kārtības pamatā. Pēdējos gados pasaule mainās. 2016. gads ir lielais izrāvienu gads. Šī sastapšanās ar čūsku bija svētīga. Tā ir tikai viens no maniem enkuriem sapņu piepildīšanā. Sapņa par dzīvi laukos piepildīšanā. Katru reizi, kad par to iedomājos, apzinos, ka priekšā čūsku pieņemšanas process. Tas ir sācies... Turklāt čūska spēlē simbolisku lomu arī visām citām bailēm, kas kā attaisnojums kalpo pārmaiņu neveikšanai un stagnācijai.

Lai izdodas ikvienam ieskatīties savām bailēm acīs, transformēt baiļu saknes un uzticēties savai dvēselei, kas zina, cik īpaši skaisti ir lidot – lidot pretī sirds mierīgākai Zemes dzīvei katra ķermenī. Lai top un izdodas pārmaiņas visās tajās jomās, kurās pašlaik tā gruzdošā piedeguma smaka!

Kintija Bulava, www.atmodinisirdi.lv