Vasaras saulgrieži, ievērojot dabas cikliskumu, ir dabas pilnbrieda laiks. Gaisma sasniedz savu maksimumu. Šajās īpašajās dienās tā izgaismo ne tikai naktis, bet arī sarežģītās situācijas cilvēku dzīvēs – visu to, ko šogad saskaņā ar Augstākā plānu, varam atrisināt uz visiem laikiem.
Droši vien vēl atceries jūnija brāzmainās dienas – te karstums, te liels aukstums, te vējš vētras izmērā, te lietus gāzes – tik spēcīgas, ka vienā dienā nolīst vairāku mēnešu lietus norma. Interesanti, ka visspēcīgākais lietus bija tieši vasaras saulgriežu pik dienā – 21. jūnijā. Tiesa, maģiskais saulgriežu brīdis bija nakts dziļumā (plkst. 1:34), bet lietus aumaļām (vismaz Rīgā) lija no debess juma tās pašas dienas pēcpusdienā. Vārda vistiešākajā nozīmē – debesis bija vaļā, lai attīrītu, aizskalotu visu lieko, lai atveldzētu un padzirdītu, iedodot spēku nākamajam dzīves posmam.
Simboliski jūnija enerģiju var raksturot ar šūpolēm – te augšā, te lejā, bet ik uz brīdi atvēlot laiku arī miera un līdzsvara punktam. Tas viss tādēļ, lai katra personīgajās dzīvēs izceltu no dziļumiem tās tēmas, kas aiz senām sāpēm pārakmeņojušās un, šķiet, nu jau nemaz nesāp, jo tām apkārt uzcelts akmens aizsargmūris. Ja dzīvē ik pa laikam nonāc līdzīgās situācijās, tikai citā laikā un telpā, ja ik pa laikam sanāk uzkāpt uz viena un tā paša grābekļa, ja ilgi lolotie sapņi nez kādu iemeslu dēļ, bet nepiepildās, ja par sevi liek manīt kāda veselības kaite – tās visas ir pazīmes, ka dziļi dziļumā nēsā sev līdzi pārakmeņojušās sāpīgās situācijas, aizvainojumus, dusmas, bēdas vai citu tamlīdzīgu bagāžu. Turklāt veselības vainas, tās ir nākamais līmenis neatrisinātajās enerģijās. Smagnējās enerģijas pirms tam tik ļoti rotē ap cilvēku, aicinot tās izprast, pieņemt un atbrīvot. Ja cilvēks diezgan stūrgalvīgi atsakās saskatīt sāpju svētīto virsuzdevumu un nespēj godīgi ieskatīties sevī, viņš visbiežāk izvēlas “upura” skatu leņķi un domāšanas veidu, tieši šādi, pats visbiežāk līdz galam neapzinoties, ielaiž slimību sevī.
Kā zemi atkal padara irdenu un auglīgu, ja tā vairākus gadus bijusi nekopta un sausumā kļuvusi cieta kā klons? Ir vajadzīgas mīlošas cilvēka rokas, zemes irdināšana, laistīšana, irdināšana, zemes pabarošana... Rūpes, mīlestība un uzmanība.
Tā arī cilvēka sāpes, kas pārakmeņojušās klona stiprumā, var atsvabināt tikai pēc tam, kad tās saskatītas, mīlošām rokām (sirdīm) dziedinātas un pabarotas, par barību izmantojot piedošanas un mīlestības enerģiju. Pretējā gadījumā katrs savā dzīvē izdzīvo “neauglīgās zemes” periodu, kad paša dzīvē dari ko darīdams, bet izsapņotos sapņus īstenot savās dzīvēs neizdodas. Vai vēl skaudrāk – ticība sev tik ļoti aizvērusies, ka sapņu nemaz vairs nav, jo šķiet, ko tad es, man jau tāpat nekad nekas nebūs un nesanāks. Tas ir spēcīgs enkurs, kura cēloņi var būt visdažādākie, bet visbiežāk – paša izraisīta situācija, kura neatrisinājās tā, kā bija izsapņota. Tā vietā, lai ļautos sāpēm, izsāpētu līdz galam un saskatītu sāpju svētīgo mācībstundu – ko tās mums dzīvē gribējušas pateikt, kādēļ šī situācija izveidojusies, ko varu no tās mācīties un ko sevī izmainīt, lai turpmāk rīkotos citādāk, bet visu, kas bijis, pieņemt kā savu vērtīgu dzīves pieredzi – tā vietā notiek iestrēgšana kādā no sāpju izdzīvošanas posmiem, aizvēršanās un nocietināšanās. Sekas tam - bremzes, kas neļauj pa īstam piedzīvot sirdsmieru, panākumus un pilnbriedu.
Rūpes, mīlestība un uzmanība... Arī ikvienai senai sāpei tas ir izdziedināšanās pamatā. Zīmes dabā rāda, ka veco sāpju uzirdināšanas periods uz laiku ir noslēdzies. Tie, kas šobrīd bija gatavi saskatīties ar savu dzīvju barjerām un enkuriem, to ir izdarījuši. Nav svarīgi – apzinātā vai neapzinātā līmenī. Nu mums dāvināts miera periods. Domā tā ir sakritība, ka tas iet roku rokā ar vasaras atvaļinājuma laiku?
Esot mierā, varam ieklausīties sevī, līdz galam sajust, kas ir tas, ko tieši šobrīd es vēlos visvairāk, un katru nākamo dienu spert solīti pa solītim pretī savam nākamajam lielajam mērķim. Ja tas palīdz, var uzrakstīt mērķa sasniegšanas plānu, šajā plānā gan atstājot vietu arī Augstākajam. Paļaušanās – tas ir atslēgas vārds, kuru iemācoties ievērot, daudzas situācijas dzīvē atrisinās ar brīnišķīgu, Visuma svētītu, paātrinājumu.
Iespējams, drīzumā atnāks situācijas, kurās par visu vairāk vajadzīga piedošana. Iespējams, atvērsies jaunas iespējas, kurās sevī nostiprināt ticību sev, vairot uzdrošināšanos, pārliecību un rakstura stingrību. Iespējams, notiks kas tāds, kas mācīs dzīvi tvert ar mīlošu sirdi. Cik daudz cilvēku uz pasaules, tik katram mums ir atšķirīgs dzīves ceļš, atšķirīgas mācībstundas un atšķirīgas arī lielās dzīves uzvaras! Būt līdzās, būt mīlestībā un mierā – tā ir skaista dāvana, ko sev pasniegt šīs vasaras pilnbriedā.
Lai izdodas uz visiem laikiem tikt galā ar pārakmeņojošos bagāžu, kuru apzināti vai neapzināti, bet daudzi sevī nēsājam! Vasaras saulgriežu brīnums ir dzimis. Lai šoreiz viss notiktu citādāk, arī mums pašiem jārīkojas citādāk.
Priekā! Par skaisto vasaru un siltajām dieniņām!
Kintija Bulava, www.atmodinisirdi.lv