Vasaras saulgrieži ir tas brīdis dabā, kad pumpuru plaukšanas uznāciens uz Visuma skatuves sasniedz savu maksimumu un viss zied pilnbriedā, lai jau pēc pavisam īsa laika dāvātu pirmos šī gada augļus. Jutīgākie un uztvērīgākie cilvēki droši vien piekritīs – šogad dabas atmošanās enerģijas virmo īpaši spēcīgi un intensīvi. Tā, it kā no dziļā ziemas miega vēlētos piecelt ne tikai šoziem guļošos, bet arī tās senās daļiņas sevī, kas kopā ar kādu sāpīgu dzīves pārdzīvojumu iesnaudās pirms vairākiem desmitiem un varbūt pat simtiem gadu.

Ar miegu un snauduļošanu šeit simboliski domāju tās mūsu katra enerģijas šķautnes, kas kavē dvēselei līdz galam dzīvot mierā un līksmībā, tādēļ ikdienu iegriež vāveres skrejošā ritenī starp vienu nepadarīto darbu uz nākamo, starp vienām nelaimīgām attiecībām nākamajās, starp vieniem strīdiem un problēmām nākamajās. Interesanti, ka šo vāveres riteni uz priekšu griež iekšējā neapmierinātība, vecu sāpju, aizvainojumu un savu kompleksu līdzi nēsāšana. Ja vēlies, to vari arī saukt par līdz galam neatrisināto karmisko mācībstundu kamzoli, kurš ir tik smags un neērts, ka aplauzis dvēseles spārnus, pastiprinot dualitāti Zemes virsū – smagā kamzoļa aizsegtās maņas dvēselē raisa ilgas pēc mājām, tās savukārt ģenerē jautājumus, kurus prāts ar lielāko prieku cilā uz priekšu un atpakaļ, bet galvenais – aust cerība, ka šoreiz atbildes aizsniegs arī sirds dziļumus un izdosies tā pa īstam atmosties un atvēzēt dvēseles spārnus lidojumam.

Jūnijs sākās ar izteiktu paātrinājuma un ceļošanu laika tuneļos

Ja martā, aprīlī un pat vēl maijā bija sajūta, ka intensīvais pavasara skrējiens norimsies un jūnijā nu gan varēsim nedaudz atveldzēties un papriecāties par tikko sākušos vasaru, tad, jūnijam sākoties, sākotnējām gaidām bija jāpiemēro atbilstīgas korekcijas. Jā, prieks un baudas vasarai ļoti piestāv un tur nu neko mainīt nav vajadzīgs! Bet, ja vien gribas izdzīvot visu skaisto uz visiem 100 %, jāpielāgojas jūnija intensīvajam tempam. Pēkšņas jaunas darba iespējas, pēkšņas, neplānotas un plānotas ballītes, ielūgumi, jubilejas, spontānas (neplānotas!) tikšanās uz ielas vai māju pagalmos, koncerti, tirdziņi, izstādes, festivāli... Spēj tik jaunajam vasaras tempam turēt līdzi!

Kas interesanti, ka dabā plaukšanas un ziedēšanas apogeja sasniedza tādu paātrinājumu, ka jau jūnija sākumā ziedēja magones un rudzupuķes, kas citus gadus atveras saulei tikai jūlija otrā pusē. Un vēl interesanti, ka steidzīgie dabas ritmi mums ļāva piedzīvot savdabīgu fenomenu – iespēju šeit uz zemes piedzīvot ceļošanu laika tuneļos. Ar to domāju brīdi, kad cilvēks nokļūst ārpus laika un telpas un mistiskā kārtā redz kādu savas dzīves situāciju tādā kā teātrī. Šis bezlaika un beztelpas stāvoklis ļauj pieņemt novērotāja lomu un piedzīvot dziļu un patiesu izdziedināšanos. Visiem, kas tikuši līdz šīm teksta rindām, sāk domāt par zinātnisko fantastiku un iespējamām šizofrēnijas lēkmēm, gribu pastāstīt par to arī citiem vārdiem.

Vai esi kādreiz pēc vairāku nakšu negulēšanas beidzot aizmigusi (aizmidzis) un jau pēc dažām stundām mostoties piedzīvojusi brīdi, ka nesaproti, kur atrodies, kas par dienu un vai gadījumā ko svarīgu jau neesi nokavējusi? Vai arī meditācijas, jogas vai sportošanas laikā tik fiziski izjutis brīdi šeit un tagad, saplūstot ar dabu, ka viss pārējais izgaisis nebūtībā? Vai vēl viens tipisks brīdis – tu sēdi sapulcē, klausies un piedalies, bet pēkšņi esi pilnīgi domās aizpeldējis, nedzirdot, ko apkārtējie runā vai vēl komiskāk – jau vairākas reizes uzdod tev jautājumu, šādi cenšoties tevi izsist no miega ar acīm vaļā? Ja izdevās atsaukt atmiņā, kādas ir sajūtas kādā no šīm situācijām, zini, apzināti vai nē, bet ceļojumu laika tunelī jau esi piedzīvojusi. Citās reizēs tas nav nemaz tik ļoti pieminēšanas vērts, jo dvēselei patīk ceļot un tā to dara diezgan regulāri.

Tas atšķirīgais un īpašais laikam pirms šīs vasaras saulgriežiem ir tas, ka Visums atvēris laika tuneļus, lai visi, kas vien šim solim ir gatavi, var izdzīvot beztelpas un bezlaika ceļojumu apzināti, atvērtām acīm un pie pilnas apziņas (bez aizsapņošanās). Un tas viss, lai stātos aci pret aci ar senām, līdz galam neatrisinātām situācijām.

Bijušie partneri, sarežģījumi darbā, kārtējie greizsirdības uzplūdi, sen nesatikti bērnības draugi... Šīs vasaras paātrinājumā negaidot nokļūstam situācijās, kas tikai mums katram vien atsevišķi ir īpaši svarīgas un nozīmīgas. Mistēriskais slēpjas apstāklī, ka atkal nokļūstot līdzīgajā situācijā, kur pirms gadiem ieguvām sāpīgu triecienu, šobrīd, talkā ņemot uzkrāto pieredzi, zināšanas un arī gatavību situāciju sajust un atrisināt caur sirds enerģiju, tā pārsteidzošā kārtā dziedinās. Dziedināšanās moments notiek caur apzināšanos un sevis transformēšanu, jo mēs paši reaģējam citādāk, tādēļ arī apkārtējā pasaule reaģē citādāk. Viss vainagojas ar lielu prieku un iekšēju brīvību.

Ja šajās dienās biežāk kā citkārt reiba galva, šķita zeme šūpojas un, iespējams, pat vienā laikā izdevās nejauši sarunāt divas un varbūt pat vairāk atšķirīgas tikšanās, saprotot, ka beigu beigās uz kādu tomēr netiec, zini, esi bijusi laika tunelī.

Kulminācija aizvadītajā nedēļas nogalē

Lielais lietus, vējš un pēkšņais aukstums bija veids, kā pati daba attīrīja uzjundīto karmisko enerģiju. Visi, kas bija gatavi, risināja savas dzīves sarežģītās situācijas, bet, lai pasargātu no iestrēgšanas, spēcīgajam paātrinājumam sekoja attīrīšanās. Es teiktu, ka sākot no ceturtdienas pēcpusdienas līdz svētdienas priekšpusdienai bija kulminācijas brīdis. Ja vien šajā laika periodā notika kas zīmīgs, neatstāj to bez ievērības. Visticamāk šī situācija sver un mēra tavu ētikas kodeksu, tavu iekšējo labā un ļaunā, pareizā/nepareizā pārliecību. Tā vēlas tev ko pateikt, likt aizdomāties un kaut ko arī izmainīt. Gandrīz likumsakarīgi, bet arī nu jau bijušā Veselības ministra Belēviča nedienu kulminācija sasniedza tieši šajā periodā.

Kas tālāk?

Šobrīd notiek tāds savdabīgs svēršanas un mērīšanas process, kur katram tiek pēc nopelniem. Kādu sēklu iesējām, tādu ražu drīz pēc saulgriežiem sāksim ievākt. Bet vēl mums ir dots laiks visu, ko vēlamies, mainīt.

Ja šajās dienās jūties melanholisks, izsists nedaudz no ikdienas sliedēm un pat bez iemesla varētu sākt raudāt (vai saēsties tonnām saldumu), zini, viss ir normāli. Pēc tam, kad daba veikusi tik intensīvu attīrīšanos, dvēselē dzimst ilgas pēc mājām, jo tad kā gaismas būtnes pirms iemiesošanās Zemes dzīvē un pašreizējā ķermenī, tvērām visu vieglāk un vienkāršāk.

Es nomierinos, skatot dzīvi caur šādu vasaras prizmu. Ir vieglāk pieņemt, ka visas tās situācijas, kas uzvirmojušas pēdējo dienu un nedēļu laikā, ir atnākušas ar kādu augstāku mērķi un virzību. Turklāt, pat Debesis pašlaik ir kopā ar mums. Šodien ziņās dzirdēju, ka mūsu platuma grādos pašlaik var novērot īpašu dabas parādību - sudrabainos mākoņus, kas acīm atklājas pēc tam, kad norietējusi saule. Tie esot visaugstākie mākoņi, kas atrodas pie pašas atmosfēras malas un skaisti mirguļo sudraba toņos vasaras nakts baltumā.

Neko daudz nezinu par bioloģisko un ķīmisko šo mākoņu izcelsmi, bet simboliski gribas vilkt paralēles cilvēka astotās čakras enerģijā – sudrabaini mirdzošajā. Zini, kā mēdz saukt šo čakru? Pārmaiņu čakra, un tā atrodas pakauša daļā, ja radās jautājums, kur to meklēt. Nākamā doma man pašai patīk vēl jaukāk – pats Visums ir kopā ar mums šajā mums katram tik nozīmīgajā pārmaiņu procesā. Pārmaiņas, kas virza pretī sirds mieram, laimībai un dzīves piepildījumam.

Aicinu izdzīvot tā pa īstam un līdz galam īpašo vasaras saulgriežu gaidīšanas laiku!

Kintija Bulava, www.atmodinisirdi.lv